Diagnostiskā nodaļa

Kardioloģija atšķirās no citām medicīnas specialitātēm, jo grūtāk noteikt diagonozi un nozīmēt ārstēšanu. Ārstam jāsastāda slimību prognoze un jānoskaidro iespējamo sarežģījumu sekas. Sarežģījumi sirds asinsvadu slimībās nereti ir dzīvībai draudoši stāvokļi ( tādi kā akūts miokarda infarkts, insults, tromboembolijas, smagas aritmijas, plaušu tūska u.c.) Tādēļ ārstam nepieciešams zināt prognozi, lai izvēlētos pareizo ārstēšanas taktiku. Jo savlaicīgi un prasmīgi nozīmēta terapija un savlaicīga operatīva iejaukšanās spējīgas samazināt riska faktoru līdz minimumam.

Kardiologam palīgā nāk diagonostiskās metodes (funkconālās, ultraskaņas, laboratoriskās u.c.) Tās sniedz ļoti svarīgu informāciju: par sirds asinsvadu anatomisko stāvokli, par aterosklerozes attīstības līmeni, par sirds darbības stāvokli pie ikdienas un lielākas slodzes, par diennakts arteriālā spiediena svārstībām, par sirds darbības traucējumiem u.c.

Sirds ir anatomiski sarežģīts orgāns, kuram piemīt daudzas funkcijas. Lai novērtētu daudzveidīgos darbības parametrus, ārsts pielieto dažādas metodes. Piem., sirds ritma darbību var novērtēt tikai EKG metodes (ārējās vai invāzijas).

Atklāt miokarda išēmiju spēj EKG miera stāvoklī, slodzes EKG testi ( veloergometrija), diennakts EKG monitorēšana, stresa- ehokardiogrāfija u.c.
Novērtēt sirds dobuma izmērus, anatomisko stāvokli un sirds vārstuļu funkciju, sirds sašaurinājumu, rētu esamību, asins rites raksturu  sirds dobumos palīdzēs noteikt ehokardiogrāfija ar doplerogrāfiju.

Krāsaina dupleks skenēšana dot priekšstatu par asinsvadu caurejamību, par anatomiskajām īpatnībām.

Visiem kardioloģisko saslimšanu pacientiem nepieciešams veikt dažādus laboratoriskos testus.

Kardiologs novērtēs kādus parametrus pārbaudīt sirds –asinsvadu sistēmā, lai varētu nozīmēt adekvātu ārstēšanu un tās kontroli.