|
Statistika liecina, ka saslimšana ar sirds - asinsvadu sistēmas slimībām ar katru gadu pieaug. Daudzas sirds - asinsvadu sistēmas saslimšanas ir kļuvušas „jaunākas”, to gaita ir ļaundabīga. Diez vai kāds vīrietis vecumā no 40-50 gadiem ir domājis par sirds saslimšanu profilaksi un savlaicīgu ārstēšanu, kaut gan tieši šis vecums ir „riska faktors” pēkšņam infarktam vai insultam.
„Es to visu jau zinu! Taču man nav laika iet pie ārstiem!”- diezgan bieži kardiologi dzird šo frāzi no pacientiem.
Bet, ja Jūsu laika cena ir Jūsu dzīvība?
Organisms reizēm cilvēkam sūta brīdinājuma signālus, taču „lūgums par palīdzību” tiek ignorēts.
Galvas reibšana, galvas sāpes, „mušiņas” acu priekšā, sirdsklauves, sirdsdarbības pārsitieni, smaguma sajūta krūtīs, elpas trūkums, vājums, nogurums, tūska. Kurš no mums nav sajutis šādus simptomus?
Protams, visbiežāk augstākminētie simptomi ir pārpūles, emocionālas vai fiziskas pārslodzes sekas, taču tie ir arī sirds-asinsvadu saslimšanu simptomi.
Pašdiagnostika un pašārstēšanās šeit ir nevietā, bieži vien maksa par to ir veselība un pat dzīvība.
Ja Jūs rūpējaties par savu veselību un vēlaties būt droši par savas sirds - asinsvadu sistēmas veselību, griezieties pie ārsta kardiologa.
Ko piedāvā kardiologi cīņai ar sirds asinsvadu saslimšanām un to sarežģījumiem:
- Agrīna sirds asinsvadu saslimšanu riska faktoru atklāšana (iedzimtība, paaugstināts arteriālais asinsspiediens, aptaukošanās, paaugstināts holesterīna un cukura līmenis asinīs u.c.) praktiski veseliem cilvēkiem.
- Obligāta medicīniskā novērošana pacientiem, kuriem jau ir diagnosticētas sirds asinsvadu saslimšanas. Lielākā daļa kardioloģisko saslimšanu, kā piemēram, hipertoniskā slimība, išēmiskā sirds slimība, stenokardija, aritmija, ir hroniskas. Nepieciešams kontrolēt sirds funkcijas un asinsvadu stāvokli dinamikā, sekot efektīvai ārstēšanai un savlaicīgi veikt to korekciju, sekot medicīnas preparātu panesamībai, blakus efektu novēršanai. Ļoti svarīgi pareizi izvēlēties diētu, fiziskās slodzes režīmu. Pastāvīga kardiologa novērošana ļaus pareizi izvēlēties pareizu ārstēšanās taktiku, jo mūsdienu kardioloģiskajā arsenālā ir ne tikai medikamentu, bet arī augsti efektīvas ķirurģiskās metodes.
- Pēkšņi parādoties sekojošiem simptomiem: sāpes (vai smagums, dedzināšana) krūtīs, elpas trūkums, pēkšņs vājums, auksti sviedri, stipras sirdsklauves, ģībonis – nepieciešams pēc iespējas ātrāk veikt elektrokardiogrammu, saņemt speciālista konsultāciju, savlaicīgi un kompetenti organizēt pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu.
- Pacientu ar akūtiem kardioloģiskajiem stāvokļiem maksimāli ātra transportēšana (kas aprīkota ar nepieciešamo aparatūru un medikamentiem) uz slimnīcu.
- Sirds asinsvadu saslimšanu ārstēšanā to metožu un medikamentu pielietošana, kas pierādījuši savu efektivitāti un drošumu starptautiskajos pētījumos.
Veiksmīgai cīņai ar sirds asinsvadu saslimšanām un to sarežģījumiem ir svarīgs katrs etaps: primārā profilakse, agrīnā diagnostika, adekvāta ambulatorā ārstēšana, ātra akūtu kardioloģisko stāvokļu diagnostika, medicīniskā transportēšana, terapeitiskā un ķirurģiskā stacionārā ārstēšana, novērošana pēc ķirurģiskajām operācijām.
|
